Vēsture

Ivisas dzinējsuns     (Podenco Ibicenco)
 
Ivisas dzinējsuņa (kurta) vēsture sniedzas aptuveni līdz 3400 gadam pirms mūsu ēras.Senās Ēģiptes krāšņums bija pats piemērotākais ietvars tādam ķēnišķam dzinējsunim, ar kādu medīja faraoni.
Daudzskaitlīgie priekšmeti, kuri ir atrasti faraona kapenēs, apstiprina šo suņu pastāvēšanu senatnē. Hemako, kurš valdīja pirmās dinastijas laikā (3100–2700 g. pirms mūsu ēras), bija apbedīts kapenēs netālu no Sagari. Izrakumu laikā tika atrasti daudzi priekšmeti, to skaitā – trauks ar Ivisas dzinējsuņa attēlu.
Šos suņus nevar sajaukt ne ar vienu citu to savdabīgās ārienes dēļ. Nevermāta no ceturtās dinastijas, kurš dzīvoja apmēram 2600 gadā p.m.ē., Tutanhamona no XIV gs. p.m.ē. un Ptolemaja no 30. un pēdējās dinastijas kapenēs atrada papildus liecības par šo slaveno un seno dzinējsuņu šķirni.
Pēdējā faraonu laikmeta valdniece Ēģiptē Kleopatra bija kaislīga šo dzinējsuņu cienītāja. 1922.gadā atrastās Tutanhamona kapenes bija dārgumu glabātuve. Atrastā Anubisa statuja pilnā augumā „Mirušo sargsuns”, kuru pielūdza kā dievību, bija tieša mūsdienu Ivisas dzinējsuņa kopija. Šī labi saglabājusies skulptūra bija klāta ar sveķiem un laku. Acis bija no obsidiāna (vulkāniskas izcelsmes klinšakmens sugas paveids, melns un spoguļgluds), ieskautas ar apzeltījumu, tāpat arī statujas ausu iekšējā puse. Skulptūrai bija skaista zelta kaklasiksna. Laiks neizpostīja skaistumu, un acīm redzami, ka par statujas modeli varēja kalpot tikai greihaunda tipa suns ar saslietām ausīm un sirpjveida asti, patlaban pazīstams kā Ivizas dzinējsuns.
Sākumā domāja, ka par modeli ir kalpojis šakālis, jo izrakumu laikā Ivisas dzinējsuns šajā apvidū bija izmiris. Mēs varam tikai minēt, kādā veidā šī suga no Ēģiptes nokļuva Ivisas salā. Drosmīgie feniķiešu jūras braucēji tajā laikā veica tālus ceļus un apmeklēja daudzas zemes. Iespējams, tam, ka šī suga izdzīvoja, jāpateicas tieši feniķiešu jūras braucējiem. Tieši feniķieši VIII vai IX gs. p.m.ē. atklāja salu, kuru šodien pazīstam ar Ivisas nosaukumu. Pašlaik šī sala pieder Spānijai, bet savā laikā tā gāja no rokas rokās. Pār to valdīja ēģiptieši, haldieši, kartāgieši, romieši, vandaļi un arābi. Uz romiešu monētām ir attēlota Ivisas dzinējsuņa galva. Kādreiz šajā zemē valdīja Hasdrubals I. Pie Baleāru salu grupas piederošajai mazajai saliņai Konedžerai arī pieder tiesības uz vēsturisku slavu, jo tajā ir dzimis visiem zināmais Hanibāls. Stāsta, ka Ivisas dzinējsuns pavadīja viņu kopā ar milzīgajiem ziloņiem garajā pārgājienā pāri Alpiem.
Šī suga izdzīvoja Pitas salu grupas skarbajos apstākļos, kur varēja izdzīvot tikai apstākļiem pielāgoties spējīgākie, jo pārtikas tur nepietika. Vietējie iedzīvotāji šos suņus izmantoja kā palīgus dzīvībai nepieciešamās barības iegūšanai. Rezultātā šie izturīgie suņi iemācījās medīt ar lielu mākslu un pacietību. Suņu saimnieki rūpīgi atlasīja kucēnus, jo tādos skarbos apstākļos varēja izdzīvot vienīgi stiprākais un pilnvērtīgākais.
Mums jābūt pateicīgiem šiem pagājušo laiku īpašniekiem un suņu audzētājiem, jo viņu pašaizliedzība gadsimtu gaitā ļāva saglabāties šai sugai.
 Patlaban tie ir tikpat spēcīgi, graciozi un enerģiski dzīvnieki kā faraonu laikos.
 

Apraksts

Ivisas dzinējsuns (Podenco Ibicenco)

Noteiktais standarts.
Apstiprināts 26.05.1982.

 

Kopējais izskats

Ivisas dzinējsuņa izteikti, asais siluets, lielās saslietās ausis un gaišā nokrāsa piešķir tam neparastu izskatu.
Šo seno
medību dzinējsuni – galvenokārt trušu medībām – audzēja tūkstošiem gadu, pirmkārt, jau to darbaspēju dēļ. Lokanajam un enerģiskajam Ivisas dzinējsunim piemīt aļņa smalkums savienojumā ar medību suņa varenību. Spēcīgs, ar sausu un stingru muskulatūru un nosvērtu raksturu. Izņemot ausis, tam nekas neliekas pārspīlēts vai pārmērīgs. Medībās tikpat ātrs kā labākie šīs sugas dzinējsuņi, turklāt tam nav līdzvērtīgu veiklībā, kā arī prasmē lēkt augstumā un tālumā. Dzinējsuns bez jebkādas ieskriešanās spēj uzlēkt ļoti lielā augstumā.


Augums, svars,proporcijas un miesas uzbūve. Augstums skaustā: suns – 60–72 cm, kuce – 57–66 cm. Novirze augumā no norādītā augstāk vai zemāk nav trūkums, ja suns ir saskanīgi veidots. Vidējais svars: suns – 22,7 kg, kuce – 20,4 kg. Proporcijas: korpusa garums mazliet lielāks nekā sunim augstums skaustā. Miesas būve: sausi kaulains, smalks. Muskuļi spēcīgi, plakani, bez masīvuma un raupjuma.


Galva gara un šaura, nošķelta konusa formā. Smalki noslīpēta un ārkārtīgi sausa.

Kopējais iespaids: Ivisas dzinējsuns izskatās graciozs kā alnis. Acis slīpas un mazas, to nokrāsa no dzintara līdz gaiši brūnai, ar gudru, dzīvu un zinātkāru izteiksmi. Acu plakstiņu malas ir degungala krāsu tonī vai daļēji pigmentētas. Ausis lielas, saspicētas, bet nav kupētas. Saspringtā stāvoklī ausis nedrīkst grumboties, pārliekties vai noliekties. Ļoti kustīgās suņa ausis var, atbilstoši suņa garastāvoklim, būt noliektas uz priekšu, uz malām vai pagrieztas atpakaļ. Saspringtā stāvoklī pats zemākais to pamatnes punkts atrodas acu līmenī. Ja skatās no priekšas, tad ausu augstums ir 2,5 reizes lielāks nekā to platums (pašā platākajā pamatnes vietā).
Galvaskausa daļa gara un plakana, aizmugures paugurs izspiedies, pāreja no pieres uz purnu vāji izteikta; uzacu loki šauri. Purns pagarināts, smalks, ar ļoti vieglu kumpumu. Purna garums vienāds ar galvaskausa garumu. Purna līnijas un galvaskausa līnijas ir paralēlas. Deguna pogaļa paliela, izbīdīta uz priekšu, ķermeniski rozā krāsā un ir saskaņota ar vilnas krāsu. Pieļaujama deguna pogaļas nepilnīga pigmentācija. Nāsis plati ieplestas. Lūpas smalkas, blīvi piekļaujas, sausas, deguna pogaļas toņa krāsā. Sakodiens šķērveidīgs, zobi spēcīgi, griezēji izkārtoti vienā līnijā.
Trūkumi: deguna pogaļamelna vai brūnganā sūnas krāsā.


Kakls, muguras līnija, korpuss. Kakls garš, slaids, mazliet izspiedies un spēcīgs, klāts ar plakaniem muskuļiem. Augšējā līnija taisna. Mugura taisna un spēcīga. Krūtis dziļas un garas, krūšu kauls izbīdīts kā ass ķīlis. Ribas viegli izspiedušās. Krūšu kauls novietots apmēram par 6,5 cm augstāk par elkoni. Pati dziļākā krūšu daļa atrodas aiz elkoņa, pie elkoņa vai blakus elkonim. Vēders viegli ievilkts. Krusti viegli izspiedušies, vidēja platuma, muskuļoti. Krusti ir ar vieglu slīpumu. Aste zemu nosēdināta, kustīga, nolaista līdz lēkāšanas locītavām vai zemāk. Suns to notur sirpī, gredzenā vai zobenveidā atbilstoši garastāvoklim un uzbūvei.

Priekšējo kāju josla. Sasaistes leņķi ir mēreni. Lāpstiņas kustīgas, bet ne brīvas. Izteikts skausts. Lāpstiņas novietotas slīpi. Plecu lāpstiņu leņķis gandrīz taisns. Elkonis novietots pašas dziļākās krūšu daļas līmenī un blīvi piespiests tai, bet kustība tajā brīva. Ekstremitātes: apakšdelmi gari, spēcīgi, taisni un sausi, tuvu novietoti. Skelets smalks. Plaukstas spēcīgas un atsperīgas, viegli slīpas, ar labi attīstītām cīpslām. Piekto pirkstu var noņemt. Ķepas garas. Pirksti gari, saliekti un ļoti spēcīgi. Pirkstu starpas klātas ar spalvām. Spilventiņi spēcīgi. Nagi balti.


Pakaļējo kāju josla. Sasaistes leņķi ir mēreni, ekstremitātes novietotas zem korpusa. Gurni ļoti spēcīgi, noklāti ar plakaniem muskuļiem. Skatoties no aizmugures, pleznas taisnas. Skelets smalks. Klātpienākušo pirkstu nav. Ķepas kā priekšējām ekstremitātēm.


Vilnas segums. Izdala divu veidu vilnas segumu (abi bez cirpšanas): īsā vilna – pati īsākā vilna uz galvas un ausīm, pati garākā – uz gurnu aizmugurējās daļas un zem astes; cietā vilna – vilnas garums 2,5–7,5 cm, pieļaujamas garas un biezas ūsas. Vilna ir garāka uz muguras, gurnu aizmugurējā daļā un uz astes. Abi vilnas paveidi ir pēc uzbūves cieti un līdzvērtīgi.


Nokrāsa balta vai sarkana (no gaiši, dzeltenīgi sarkanas („lauvas”) līdz tumši sarkanai), vienlaidus vai jebkurā savienojumā. Krāsojums vai zīmējums līdzvērtīgs.

Kustības brīvas, vieglas un graciozas, pēda pēdā (gājējs pa virvi). Nokarena skriešana rikšiem, saliecot locītavas skatoties no sāniem. Ivizas dzinējsunim plūdens izklupiens uz priekšu un atbilstošs tikai pakaļējām ekstremitātēm un liekas, ka tas slīd pa zemi, tik tikko tai pieskaroties.

 

Temperaments. Mierīgs, maigs un uzticīgs suns. Tam piemīt daudzpusīgas spējas, un viņš viegli pakļaujas apmācībai, kas ļauj tam kļūt par labu biedru, kā arī demonstrēt sevi izstādēs un uzstāties dažādās sacensībās. Laukā azartisks, izrāda asu mednieka instinktu, liela neatlaidība un izturība.
Izslēdzošie trūkumi
Jebkura nokrāsa, izņemot baltu vai sarkanu.